Vaislas darbs

Pirmo reizi publicēts: 25.01.08

17.01.2010. Talsu kinoloģiskais klubs ir uzņemts Latvijas Kinoloģiskajā federācijā (LKF/FCI) (no 17.01.2010. – pagaidu biedra statusā, no 16.06.2012. – pilntiesīga biedra statusā). Ar 17.01.2010. kluba vaislas suņi tiek atlasīti, tikai izpildot LKF Ciltsdarba reglamenta prasības: suņiem pārbaudīta šķirnei raksturīgā uzvedība, šķirnei noteiktās veselības pārbaudes, atbilstība šķirnes standartam, tādējādi garantējot kucēnu psihisko un fizisko veselību.

KAS IR DISPLĀZIJA?

GŪŽAS UN ELKOŅU LOCĪTAVU DISPLĀZIJAS PĀRBAUŽU REZULTĀTI (HD(gūžas)/ED (elkoņu) suņiem un kucēm, kuri pārbaudes brīdī vai pēc pārbaudes pieder/piederējuši kluba biedriem:


Vācu aitusuņi:


Akira Garliavietis – AA/00
Ambera Pionery Riai – AA/00
Aramis Pionery Riai – AA/00
Berija Pionery Riai – AA/00
Carella PioneryRiai – AA/00
Cherry Pionery Riai – AA/00
Dastin Lemiselburg – AA/00
Džeris Lukron Damvit – AA/00
Edora Pionery – BB/01
Fest Kiefer Jerom – AA/00
Frenchy Lehmburg – AA/00
Fitzgerald Team Legund – AA/00
Fulz Kircholm Blum – AB/00
Gvena Team Legund – AA/00
Junnifera Kemermoor – AA/00
Karly vom Haingraben – AA/01
Kdžeta Martin – BB/00
Laira Demon Marendeila – CC/11
Loriena Demon Marendeila – BC/11
Oktars Lassola Lehmburg – AA/00
Pandora Lehmburg – DD/00
Prita Dragbet Martin – AA/00
Rendy vom Rossy – BB/00
Royza Kemermoor – CC/00
Zack vom Almhof – BB/00
Zofee Haus Sonder – BB/00
Zuri Lehmburg – DD/12

Austrumeiropas aitusuņisuņi:


Brenda Almaz Berkana AA/00

Bernes ganu suņi:


Amirs Elhe – AA/00
Earl de Romajeda – AA/00
Endjy de Akmeni – AA/00
Heseda van’t Pachthof – BB/00

Ungāru vižla:


Filomena Fosa Oro Saldozo – AA/00

Briāri:


Fifa – AA/00
Arash Enigmatic Hero – AA/00

Kaukāza aitusuns:


Oira Beta Ruusa – AA/00
AL HALIL HAN KATERINA MAKOV CVET – CC/00
ALL HALIL HAN VIFINIJA – BB/00

Austrālijas ganu suns:


Sentikki See Firein The Mountain – AA/00

Austrumeiropas aitusuns:


BESTER ALMAZ BERKANA – BB/00

Amerikāņu stafordšīras terjers:


Baltic Surprise Aisha – AA/00
Amaro Forseti – BB/11

Kane Korso:


Julia Cezaris Ornella – AA/11

Dobermanis:


LEGRANT LAND FREDDY FOSTER – AA/00, VDH (Vācija) pārbaude – AA

Lielais Šveices kalnu suns:


SERVUSS SWISS DIAMOND – AA/00

Aļaskas malamuti:


Korrado Dun Daga – AA/00
Dārtons Ridal Dun Daga – AA/00
Winner Take All Inditarod – AA/00
Garcon Montana Mike – CC/00
Izida Dundagas Best – AA/00
Incredible Dundagas Best – AA/00

Leonbergers:


Geiko Peacehill Lion – AA/00

NOKĀRTOTA VAISLAS ATLASE (KORUNG – specializēta pielaide vaislai vācu aitusuņiem, kuru pieņem SV sertificēts eksperts) – VĀCU AITU SUŅIEM:


Džeris Lukron Damvit – 18.09.2010., piešķirta vaislas atlase uz mūžu: 22.09.2012.
Kdžeta Martin – 18.09.2010.
Zack vom Almhof – 18.09.2010.
Prita Dragbet Martin – 14.05.2011., piešķirta vaislas atlase uz mūžu: 11.05.2013.
Junnifera Kemermoor – 14.05.2011.
Akira Garliavietis – 24.09.2011., piešķirta vaislas atlase uz mūžu: 27.09.2013.
Frenchy Lehmburg – 11.05.2013.
Edora Pionery – 11.05.2013., piešķirta vaislas atlase uz mūžu: 09.05.2015.
Fest Kiefer Jerom – 27.09.2013., piešķirta vaislas atlase uz mūžu: 09.05.2015.
Dastin Lemisselburg – 20.09.2014.
Oktars Lassola Lehmburg – 20.09.2014.
Cherry Pionery Riai – 09.05.2015.
Carella Pionery Riai – 09.05.2015.

CILTSDARBA NOLIKUMS:

Talsu kinoloģiskā kluba pirmais Ciltsdarba nolikums pieņemts 13.12.2008., tas stājās spēkā ar 01.09.2009., bet zaudējis spēku ar 17.01.2010. sakarā ar iestāšanos LKF.

Jauns Ciltsdarba nolikums pieņemts 20.03.2010. un ar grozījumiem – 13.02.2011., 25.03.2012. un 16.03.2014.

1. VISPĀRĒJĀ DAĻA

1.1. Biedrības “Talsu kinoloģiskais klubs” (turpmāk – Klubs) Ciltsdarba nolikums (turpmāk – Nolikums) nosaka ciltsdarba noteikumus, prasības un koordinēšanu Klubā reģistrētiem suņiem un kucēm, kurus izmanto ciltsdarbā. Nolikums izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Kinoloģiskās federācijas (turpmāk – LKF) Ciltsdarba reglamentu un LKF šķirņu klubu Ciltsdarba nolikumiem. Nolikums kalpo mērķtiecīga un atbildīga ciltsdarba sekmēšanai.
1.2. Nolikuma prasības ir saistošas visiem Kluba biedriem, kuri vēlas savus suņus un kuces izmantot ciltsdarbā.
1.3. Klubs vada un kontrolē vaislas dzīvnieku izmantošanu. Kluba pienākums ir cīnīties pret iedzimtiem defektiem un slimībām. Nav pieļaujama vaislas dzīvnieku ekspluatācija: komerciāla suņu turēšana un vairošana – suņu pirkšana un pārdošana tikai ar nolūku gūt peļņu, nerūpējoties par to labturību.
1.4. Kluba ciltsdarbu vada un kontrolē Ciltsdarba komisija (turpmāk – Komisija) trīs cilvēku sastāvā; to ievēl Kluba sapulcē. Kluba Valde apstiprina Komisijas vadītāju. Komisijas sastāvā ir vismaz viena persona ar kinoloģisko izglītību un viena – vēlams – ar veterināro izglītību. Komisija darbojas saskaņā ar Nolikumu, LKF Ciltslietu komisijas un Kluba valdes lēmumiem un ir atbildīga par pareizu un savlaicīgu ciltsdarba dokumentācijas noformēšanu. Komisijas un Kluba uzdevums ir sniegt vaislas dzīvnieku īpašniekiem visu nepieciešamo informāciju un konsultācijas ciltsdarba jautājumos. Izņēmuma gadījumus, kas saistīti ar atkāpēm no Nolikuma prasībām, izskata Kluba Valde un pieņem konkrētu lēmumu katrā atsevišķā gadījumā. Atkāpes no LKF Ciltsdarba reglamenta prasībām saskaņo ar LKF Ciltslietu komisiju.
1.5. Ciltsdarbā ar katras šķirnes suni kā primārās piemēro attiecīgās šķirnes LKF kluba Ciltsdarba nolikuma prasības.
1.6. Klubs nodrošina audzētājus ar konsultācijām un uzrauga ciltsdarba norisi.
1.7. Kluba vaislas suņu un kuču īpašniekiem vai nomātājiem pirms pārošanas atļaujas saņemšanas vismaz četrus mēnešus jābūt Kluba biedriem.

2. VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKS, AUDZĒTĀJS

2.1. Vaislas suņa vai kuces īpašnieks ir fiziska persona, kura iegādājusies dzīvnieku likumīgā un dokumentāli pierādāmā ceļā.
2.2. Audzētājs ir pilngadīgs Latvijas Republikas iedzīvotājs vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona, kas ir kuces īpašnieks vai tās nomnieks uz kuces pārošanas vai metiena dzimšanas brīdi un kam ir Ministru kabineta 04.04.2006. noteikumos Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieka turēšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 33.1.3.apakšpunktā norādītā izglītība un to apliecinošs dokuments. Vaislas dzīvniekiem jābūt reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.
2.3. Atsavinot kuci (suni) nomā, nomas līgums stājas spēkā ar brīdi, kad tas reģistrēts Klubā ar Komisijas vadītāja parakstu. Nomas līgumu septiņu dienu laikā iesniedz LKF Ciltsgrāmatā. Kucēnu metienam jābūt dzimušam un tā apskatei jānotiek Latvijas Republikā.
2.4. Kuces un suņa īpašniekiem jābūt LKF kluba biedriem, ja viņi dzīvo Latvijas Republikā.

3. PRIEKŠNOTEIKUMI VAISLAS DZĪVNIEKU IZMANTOŠANAI

3.1. Ciltsdarbā var izmantot tikai veselus, katras šķirnes standarta prasībām atbilstošus suņus un kuces ar labu veselību un spēcīgu nervu sistēmu, kuru ciltsraksti ir reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā vai Reģistrā. Suņus/kuces, kas ierakstīti LKF Reģistrā, var izmantot ciltsdarbā ar partneri, kuram ir pilni ciltsraksti, kas reģistrēti Starptautiskās Kinoloģiskās federācijas (Federation Cynologique Internationale) (turpmāk – FCI) atzītas organizācijas Ciltsgrāmatā.
3.2. Audzētājs kuces pārošanai var izmantot Latvijā dzīvojošu suni, kura īpašnieks vai nomnieks ir LKF kluba biedrs.
3.3. Par vaislas dzīvnieku uzskatāms suns vai kuce, kuri uz pārošanas brīdi atbilst LKF Ciltsdarba reglamenta, šķirnes kluba un Nolikuma prasībām par eksterjera, uzvedības, darba spēju un veselības pārbaudēm.
3.4. Pārošanai izmantojot citā valstī dzīvojošu suni vai kuci, tiem jābūt reģistrētiem FCI atzītas organizācijas ciltsgrāmatā.
3.5. Ciltsdarbā neizmanto suņus/kuces sliktā kondīcijā, ar šķirnes standartam neatbilstošu uzvedību, uzvedības anomālijām (bailīgus un pārlieku agresīvus suņus), smagām slimībām, iedzimtiem defektiem, iedzimtu aklumu un kurlumu, zaķa lūpu, vilka rīkli, defektiem zobu sistēmā, žokļa anomālijām, skeleta deformāciju – lauzta aste (šķirnēm, kam tas nav paredzēts šķirnes standartā) u.c., kriptorhismu un monorhismu, nestandarta krāsu, kā arī slimus ar smagas pakāpes locītavu displāziju, iedzimtām acu slimībām, epilepsiju u.c.
3.6. Gadījumos, kad rodas šaubas par vaislas dzīvnieka veselības stāvokli, Klubs ir tiesīgs pieprasīt īpašniekam atrādīt dzīvnieku, kā arī pieprasīt sertificēta veterinārārsta apstiprinātu slēdzienu par dzīvnieka veselības stāvokli un piemērotību vaislai. Nepieciešamības gadījumos, ja Komisijai rodas aizdomas par vaislas dzīvnieka uzvedības anomālijām, tā īpašniekam pieprasa veikt vaislas dzīvnieka Sociālās uzvedības pārbaudes testu.
3.7. Ja suns vai kuce kādā no FCI vai LKF rīkotajām izstādēm saņēmis novērtējumu „diskvalifikācija” (neapmierinoši), šāda dzīvnieka izmantošana ciltsdarbā notiek tikai ar LKF Ciltslietu komisijas atļauju.
3.8. Pirms kuces pārošanas Komisija ir tiesīga pārbaudīt apstākļu piemērotību vesela metiena audzēšanai.

4. PRASĪBAS VAISLAS KUCEI

4.1. Minimālo un maksimālo vaislas vecumu kucei nosaka atbilstoši LKF attiecīgās šķirnes kluba Ciltsdarba nolikumā izvirzītajām prasībām.
4.2. Prasības vaislas kucei nosaka atbilstoši LKF attiecīgās šķirnes kluba Ciltsdarba nolikuma prasībām pielaidei ciltsdarbam.
4.3. Gada laikā vaislas kucei pieļaujams viens metiens. Ja kuce meklējas retāk kā divas reizes gadā, tad pārošana atļauta ne ātrāk kā 10 mēnešus pēc iepriekšējās rezultatīvās pārošanas.

5. PRASĪBAS VAISLAS SUNIM

5.1. Minimālo vaislas suņa vecumu sunim nosaka atbilstoši LKF attiecīgās šķirnes kluba Ciltsdarba nolikumā izvirzītajām prasībām. Ciltsdarbā izmanto suņus bez maksimālā vecuma ierobežojuma.
5.2. Prasības vaislas sunim nosaka atbilstoši LKF attiecīgās šķirnes kluba Ciltsdarba nolikuma prasībām pielaidei ciltsdarbam.

6. PĀROŠANAS ATĻAUJA

6.1. Pirms pārošanas atļaujas izsniegšanas Komisijas vadītājs pārrunā ar audzētāju jautājumus, kas ir svarīgi veselīga, kvalitatīva un teicami izaudzēta metiena iegūšanai.
6.2. Ja Komisijas vadītājs uzskata, ka audzētāja izvēlētais vaislas suns nav piemērots konkrētās kuces pārošanai, bet audzētājs uzstāj uz savu izvēli, viņš rakstiski apliecina, ka ir brīdināts par iespējamiem nevēlamiem pārojuma rezultātiem. Attiecīgu ierakstu Komisijas vadītājs izdara arī pārošanas atļaujā.
6.3. Pirms pārošanas atļaujas izsniegšanas kuces īpašnieks iesniedz Komisijas vadītājam pārošanas atļaujas saņemšanai nepieciešamo dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus): Kluba biedra karti, kuces ciltsrakstus, veselības pārbaužu rezultātus, izstāžu novērtējumus, apmācību apliecinošos dokumentus (diplomus), šī Nolikuma 2.2.apakšpunktā noteikto apliecību. Ja pārošana paredzēta ar Latvijas Republikā dzīvojošu suni, iesniedz arī attiecīgos suņa dokumentus.
6.4. Pārošanas atļauju audzētājs vai audzētavas īpašnieks saņem Klubā pirms kuces pārošanas. Pārošanas atļauju Komisijas vadītājs vai tā pilnvarots Komisijas loceklis apstiprina ar savu parakstu un reģistrē Kluba pārošanas atļauju uzskaites grāmatā. Pārošanas atļauja ir derīga vienu mēnesi no tās izsniegšanas brīža. Pirms pārošanas vaislas suņa un kuces īpašnieks paraksta pārošanas aktu par pārojuma nosacījumiem.
6.5. Pārošanas atļaujas vienu eksemplāru, aizpildītu pārošanas aktu ar vaislas suņa un kuces īpašnieku parakstiem kuces īpašnieks ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pārošanas nodod Komisijas vadītājam, neatkarīgi no tā, vai pārošana ir notikusi. Pārošanas atļauju vienlaicīgi ar metiena kartīti iesniedz Ciltsgrāmatā.
6.6. Par pārošanas apmaksas veidu suņa un kuces īpašnieki vienojas pirms pārošanas, norādot to pārošanas aktā. Klubs neatbild par norēķiniem starp kuces un suņa īpašniekiem.
6.7. Komisijas vadītājam ir tiesības atteikt izdot pārošanas atļauju, ja atļaujas pieprasīšanas laikā audzētājam ir tās pašas šķirnes neatsavināti kucēni, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem.

7. PĀROŠANA

7.1. Klubs ir brīvpratīga sabiedriska organizācija un nevienam vaisalas suņa vai kuces īpašniekam nav pienākums pārot savu dzīvnieku. Dzīvnieka izmantošana ciltsdarbā ir dzīvnieka īpašnieka atbildība un tiesības.
7.2. Vaislas kuces īpašniekam ir tiesības pārot kuci ar vaislas suni (pēc paša izvēles vai konsultējoties ar Komisiju), kas reģistrēts LKF ciltsgrāmatā un atbilst Nolikuma, LKF Ciltsdarba reglamenta un LKF šķirņu klubu Ciltsdarba nolikumu prasībām.
7.3. Lai veiktu tuvradniecīgu pārojumu (tēvs-meita, dēls-māte, māsa-brālis, pusmāsa-pusbrālis), audzētājam, izņemot audzētavas īpašnieku, ir jāmotivē sava izvēle un jāsaņem rakstiska atļauja Klubā. Atļauja vienlaicīgi ar metiena kartīti jāiesniedz Ciltsgrāmatas vadītājam.
7.4. Vienas meklēšanās laikā kuci drīkst pārot tikai ar vienu vaislas suni. Ja kuce sapārojusies ar vairākiem suņiem, kucēnus reģistrē un ciltsrakstus izsniedz tikai pēc DNS testa veikšanas. Ja kuce sapārojusies ar citas šķirnes/bezšķirnes suni, kucēnus nereģistrē un ciltsrakstus neizsniedz. Ja ir notikusi neplānota/nepamanīta kuces sapārošanās pie audzētāja, kurš tur vairāk nekā vienu vīriešu kārtas suni, kucēniem ir jāveic DNS tests, lai noteiktu kucēnu tēvu. Ciltsrakstus izsniedz, pamatojoties uz testa rezultātiem.
7.5. Uz pārošanas brīdi kucei jābūt vakcinētai un, ne vēlāk kā nedēļu pirms pārošanas, attārpotai. Pirms pārošanas vēlams pārbaudīt vaislas suni un kuci par reproduktīvo orgānu infekciju (stafilokoks, streptokoks, hlamidioze u.c.) neesamību. Vaislas suņa īpašnieks ir tiesīgs pieprasīt no audzētāja izziņu par medicīnisko pārbaudi kā vienu no pārošanas noteikumiem. Vaislas suņa īpašnieks ir tiesīgs atteikt pārojumu, ja izziņa netiek uzrādīta. Tādas pašas tiesības ir vaislas kuces īpašniekam.
7.6. Pirms pārošanas sastāda rakstisku līgumu par pārojuma noteikumiem.

8. METIENA KONTROLE

8.1. Audzētājam un audzētavas īpašniekam ir pienākums par metiena piedzimšanu paziņot Komisijas vadītājam trīs dienu laikā. Ja kuce ir palikusi tukša, īpašnieks par to ziņo Komisijas vadītājam.
8.2. Komisija apskata metienu tā audzēšanas vietā un metiena apskates aktā ar savu parakstu apliecina kucēnu fizisko veselības stāvokli to apskates brīdī. Neskaidros gadījumos pieaicina veterināro speciālistu (ja vetārsts nav kāds no Komisijas locekļiem). Audzētāja pienākums ir nodrošināt apskates iespēju.
8.3. Komisijā nedrīkst būt kucēnu tēva īpašnieks vai persona, kuras īpašumā vai kopīpašumā ar audzētāju ir kucēnu māte vai citi suņi. Šādā gadījumā metiena apskatei Kluba valde nosaka citu Komisijas sastāvu.
8.4. Pamatota konflikta gadījumā audzētājs, audzētavas īpašnieks vai Klubs ir tiesīgs pieprasīt neatkarīgas metiena apskates komisijas izveidošanu, kuru norīko LKF Ciltslietu komisija.
8.5. Metienā atstāj veselus un standartam atbilstošus kucēnus.
8.6. Komisija aizpilda apskates aktu, kurā atzīmē visus būtiskos datus par metienu: kucēnu skaitu, kucēnu svaru apskates dienā, kucēnu un kuces turēšanas un barošanas apstākļus, konstatētos kucēnu anatomiskās uzbūves defektus u.c. Apskates aktu paraksta Komisijas locekļi un audzētājs. Apskates aktā pēc metiena otrās apskates Komisija izdara atzīmi par katra kucēna veselības stāvokli. Aktu Komisija pēc pēdējās apskates paraksta un iesniedz Kluba valdei glabāšanai.
8.7. Metiena apskati pirmo reizi veic kucēnu trīs līdz piecu dienu vecumā, otro reizi – kucēnu astoņu nedēļu vecumā pēc kucēnu identifikācijas veikšanas (mikročipa ievadīšanas). Nepieciešamības gadījumā (ja pirmajā apskatē Komisija konstatē pārkāpumus/neatbilstības: kucēni tiek turēti nepiemērotos apstākļos, ir vāji u.tml.) un pie audzētāja, kam ir pirmais metiens, var veikt papildu apskates. Audzētājs sedz visus izdevumus, kas saistīti ar metiena apskati.
8.8. Ja metienā pirmās apskates laikā, kuru veic Komisija vai audzētavas īpašnieks, konstatē kucēnus ar iedzimtiem fiziskiem defektiem, kas nav savienojami ar pilnvērtīgu dzīvi, tie ir humāni eitanizējami. Kucēni, kuru svars dzimšanas brīdī ir mazāks par 50% no dzimušo kucēnu vidējā svara, ir humāni eitanizējami.
8.9. Ja metiena pēdējās apskates laikā konstatē kucēnus ar fiziskiem defektiem, audzētājam jānodrošina šo kucēnu veterinārā apskate (ar LKF norīkojumu) un pēc slēdziena saņemšanas Kluba valdei kopīgi ar Komisiju jāpieņem lēmums par kucēnu turpmāko likteni.
8.10. Ja metiena apskatē konstatē vismaz vienu jaukteni, kucēnus reģistrē, tikai pamatojoties uz DNS testiem, jaukteņus nereģistrē.
8.11. Kucēnus var atsavināt jaunajiem īpašniekiem pēc astoņu nedēļu vecuma sasniegšanas un kucēnu pēdējās apskates. Kucēniem jābūt identificētiem ar mikročipu un vakcinētiem pret vīrusa izraisītām infekcijām. Ja kucēni vakcinēti sešu nedēļu vecumā, tos var atsavināt pēc divām nedēļām. Ja kucēni vakcinēti 7-8 nedēļu vecumā, tos atsavina pēc vienas nedēļas. Pēc triju mēnešu sasniegšanas kucēnu var atsavināt, ja tas ir vakcinēts pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā nedēļu pēc vakcinācijas.
8.12. Ja pēdējā apskates reizē kucēniem tiek konstatēti šķirnes standartā minētie diskvalificējošie defekti, kucēni tiek atzīti par vaislas brāķi. Atsavinot kucēnu ar nepārejošiem defektiem, audzētājam jāsaņem jaunā īpašnieka paraksts par to, ka jaunais īpašnieks, defektiem neizzūdot, neizmantos šo dzīvnieku vaislā. Ja defekts, kucēnam augot, varētu izzust, Komisija pieņem lēmumu par atkārtotu apskati atbilstošā vecumā un nosaka tās laiku.
8.13. Nododot kucēnu jaunajam īpašniekam, audzētājam vai audzētavas īpašniekam jāslēdz kucēna LKF tipveida atsavināšanas līgums, kas turpmāk kalpo par pamatu ciltsrakstu izsniegšanai.
8.14. Pēc visu kucēnu nodošanas jaunajiem īpašniekiem audzētājs divu nedēļu laikā (bet ne vēlāk kā 3,5 mēnešus pēc metiena dzimšanas) iesniedz Komisijas vadītājam pilnīgu un precīzu informāciju noteikta parauga metiena reģistrācijas kartītes aizpildīšanai.
8.15. Visam metienam noformē metiena kartīti ar kucēnu vārdiem, metiena pievārdu vai audzētavas nosaukumu. Kucēna vārdam pievieno metiena pievārdu, afiksu vai audzētavas nosaukumu, kuru veido ne vairāk kā divi vārdi un maksimālais burtu skaits tajā ir 25 zīmes (ieskaitot atstarpes starp vārdiem). Pievārdā, afiksā vai audzētavas nosaukumā nedrīkst izmantot FCI reģistrēto audzētavu nosaukumus, šķirņu nosaukumus, atsevišķus burtus un ciparus, kā arī dažādu svešvalodu palīgvārdus, piemēram, of, by, from, der, von un citus.
8.16. Metiena pievārdu audzētājam piešķir Klubs pēc viņa iesniegtā priekšlikuma. Pievārdu ieraksta ciltsrakstos aiz suņa vārda. Kucēnu vārdu sākuma burtu nosaka Klubs lejupejošā alfabētiskā secībā. Katra nākamā metiena pievārdam ir būtiski jāatšķiras no iepriekšējā, kas nozīmē, ka nevar pievienot atsevišķus burtus vai citus vārdus iepriekš izmantotam pievārdam.
8.17. Viena metiena visu kucēnu vārdiem jāsākas ar vienu un to pašu burtu. Zīmju skaits suņa vārdā, kopā ar metiena pievārdu, afiksu vai audzētavas nosaukumu, nedrīkst pārsniegt 35 (ieskaitot atstarpes starp vārdiem). Vienas audzētavas, afiksa vai metiena kucēnu vārdiem jābūt atšķirīgiem.
8.18. Metiena kartīte, pārošanas atļauja, metiena apskates akts, abu kucēnu vecāku dokumentu kopijas nodod Komisijas vadītājam. Pēdējā aktēšanā audzētājs veic visa metiena ciltsrakstu apmaksu.
8.19. Divu nedēļu laikā no kucēna atsavināšanas brīža audzētājs nodod Klubā informāciju par kucēna jauno īpašnieku (vārds, uzvārds, adrese). Ja kucēns atsavināts līdzīpašniekiem, pievieno Kopīpašuma līgumu.
8.20. Visu dokumentu nodošanu metiena reģistrācijai LKF Ciltsgrāmatā veic Komisijas vadītājs.

9. VAISLAS KUCES ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

9.1. Par vaislas kuces pārošanu, metiena izaudzēšanu un realizāciju atbild kuces īpašnieks (audzētājs).
9.2. Vaislas kuces īpašnieka/audzētāja pienākums ir kuces pārošanai izmantot vienīgi tādu vaislas suni, kurš atbilst Nolikuma prasībām.
9.3. Nav pieļaujama kuces pārošana ar suni, kas nav reģistrēts FCI atzītā organizācijā.
9.4. Nav pieļaujams no kuces iegūt Klubā nereģistrētus metienus.
9.5. Audzētājam jānodrošina kucei un tās pēcnācējiem labturības prasībām atbilstoši, kvalitatīvi turēšanas apstākļi un atbilstoša (kvalitatīva) barošana.
9.6. Visi kucēni līdz pēdējai aktēšanai, kas notiek ne ātrāk par astoņām nedēļām, jāidentificē, ievadot mikročipu un jāuzsāk kucēnu vakcinācija.
9.7. Kucēni regulāri un savlaicīgi jāattārpo.
9.8. Gadījumā, ja audzētājs nav nodevis jaunajiem īpašniekiem kucēnus līdz laikam, kad pēc profilaktiskās vakcinācijas shēmas ir paredzēta atkārtota imunizācija, audzētājam ir jāveic kucēnu atkārtota vakcinācija atbilstoši vecumam.
9.9. Kuces īpašniekam ir pirmtiesības uz kucēna izvēli metienā, bet suņa īpašniekam –otrās izvēles tiesības, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.
9.10. Audzētājam jānorēķinās ar vaislas suņa īpašnieku pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks.

10. VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

10.1. Vaislas suņa īpašnieks drīkst pieņemt pārošanai ar savu suni tikai FCI sistēmā sastāvošās organizācijās reģistrētas kuces.
10.2. Suņa īpašniekam, pirms pārošanas jāpieprasa kuces īpašniekam vai turētājam uzrādīt LKF izdota noteikta parauga pārošanas atļauja, bet ārvalstīs dzīvojošām kucēm – tās organizācijas izdota pārošanas atļauja, kuras biedrs ir kuces īpašnieks vai turētājs.
10.3. Vaislas suņa īpašniekam pēc norēķina par pārošanu saņemšanas jāiesniedz kuces īpašniekam vai turētājam šādi dokumenti:
10.3.1. Suņa ciltsrakstu kopija;
10.3.2. Suņa vaislas atlases apliecības kopija (vācu aitusuņiem);
10.3.3. Suņa apmācību vai sociālās uzvedības pārbaudes testa apliecinoša dokumenta kopija (ja apmācība vai sociālās uzvedības tests ir obligāts suņa vai kuces pielaidei vaislai);
10.3.4. Suņa izstāžu aprakstu un titulu kopijas;
10.3.5. Suņa veselības pārbaužu sertifikātu kopijas.
10.4. Suņa īpašniekam jānodrošina savam sunim labturības prasībām atbilstoši, kvalitatīvi turēšanas apstākļi un atbilstoša (kvalitatīva) barošana.
10.5. Suņa īpašniekam ir otras izvēles tiesības uz kucēnu pēc tam, kad kuces īpašnieks ir izdarījis pirmo izvēli, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.
10.6. Suņa īpašniekam ir tiesības saņemt norēķinu par pārošanu no kuces īpašnieka pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks. Suņa īpašnieks ir atbildīgs par vaislas kuci, kura ir atstāta pie viņa uz pārošanas laiku.
10.7. Pirms suņa pārošanas ar FCI sistēmā sastāvošās organizācijās reģistrētām kucēm vaislas suņa īpašniekam pirms katras pārošanas ir pienākums saņemt Klubā suņa pārošanas dokumentu, kuru Ciltsdarba komisija reģistrē Kluba pārošanas atļauju uzskaites grāmatā.

11. METIENA REĢISTRĀCIJA UN MAKSĀJUMI

11.1. Audzētājam ir jāapmaksā Klubā metiena reģistrācija ne vēlāk kā līdz pēdējai kucēnu apskates dienai. Audzētājs apmaksā visa metiena ciltsrakstus kucēnu pēdējā aktēšanas reizē (pirms kucēnu atsavināšanas līgumu saņemšanas).
11.2. Audzētājam jāreģistrē visi kucēni, kas ir dzīvi pēdējās apskates brīdī. Atsevišķu kucēnu reģistrācija nav pieļaujama. Kucēniem, kuri ir vaislas brāķi, izdod ciltsrakstus ar attiecīgu atzīmi.
11.3. Metiena noformēšanai nepieciešamos dokumentus (pārošanas akts, abu vecāku ciltsrakstu un diplomu kopijas, eksterjera vērtējumi, tituli, veselības pārbaudes, Komisijas akts, metiena kartīte ar audzētāja parakstu, ciltsrakstu apmaksas kvīts) nodod Komisijas vadītajam metiena reģistrācijai un ciltsrakstu apmaksai LKF Ciltsgrāmatā.
11.4. Kluba biedriem – vācu aitusuņu īpašniekiem vai audzētājiem piemēro Latvijas vācu aitu suņu kluba noteiktos maksājumus, ja vaislas suns vai kuce nav nokārtojuši vaislas atlasi uz metiena dokumentu nodošanas brīdi saskaņā ar Latvijas vācu aitu suņu kluba Vaislas atlases nolikumu.

12. AUDZĒTAVAS UN AFIKSS

12.1. Audzētavas reģistrāciju veic LKF.
12.2. Audzētavas īpašnieks savā darbībā ievēro LKF normatīvos dokumentus par audzētavām, kā arī Nolikumu.
12.3. Audzētavas īpašniekam ir tiesības patstāvīgi veikt ciltsdarbu, izmantojot vaislā Nolikuma prasībām atbilstošus dzīvniekus.
12.4. Audzētavas īpašniekam jānodrošina Komisijai iespēja veikt metiena apskati.
12.5. Audzētavas īpašnieks regulāri izdara ierakstus LKF izsniegtajā Audzētavas grāmatā.
12.6. Audzētavas un audzētavas afiksa lietošanu reglamentē LKF Ciltsdarba reglaments un Nolikums par afiksu un audzētavām.
12.7. Ja audzētavā konstatē normatīvo aktu, LKF Ciltsdarba Reglamenta, Nolikuma vai veterināro prasību pārkāpumus, Kluba valde ir tiesīga vērsties LKF Ciltslietu komisijā ar lūgumu apturēt audzētavas darbību.

13. PĀRKĀPUMI

13.1. Ja Kluba biedrs pārkāpj Nolikuma prasības, Kluba Valde lemj par viņa sodīšanu ar brīdinājumu, ciltsdarba aizliegumu vai izslēgšanu no Kluba.
13.2. Kluba valde apstiprina pārkāpuma veidus, par kuriem var uzlikt sodus, un to apmērus, kas iemaksājami Klubā.
13.3. Kuces īpašnieku var sodīt, ja tas:
13.3.1. Nav nodrošinājis atbilstošus (kvalitatīvus) kuces un tās pēcnācēju turēšanas un barošanas apstākļus;
13.3.2. Apzināti slēpis kucēnus ar iedzimtiem defektiem;
13.3.3. Savlaicīgi nav apmaksājis metiena reģistrāciju;
13.3.4. Nodevis kucēnu jaunajam īpašniekam pirms kucēnu astoņu nedēļu vecuma sasniegšanas;
13.3.5. Nodevis kucēnu jaunajam īpašniekam bez savstarpēji noslēgta līguma;
13.3.6. Nav veicis pie viņa dzīvojošo kucēnu vakcināciju atbilstoši kucēnu vecumam;
13.3.7. Nav norēķinājies ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas aktā atrunātajai kārtībai;
13.3.8. Ieguvis no savas kuces klubā nereģistrētu metienu;
13.3.9. Sapārojis kuci ar suni, kas neatbilst Nolikuma prasībām;
13.3.10. Nav ievērojis citas Nolikuma prasības.

13.4. Suņa īpašnieku var sodīt, ja tas:
13.4.1. Sapārojis savu suni ar kuci, kura nav reģistrēta FCI sistēmā sastāvošā organizācijā;
13.4.2. Sapārojis savu suni ar kuci, kuras īpašnieks nav pirms pārošanas uzrādījis LKF noteiktas formas pārošanas atļauju vai FCI sistēmā sastāvošas organizācijas izdotu pārošanas atļauju;
13.4.3. Nav ievērojis Nolikuma prasības.

13.5. Audzētavas īpašnieku var sodīt, ja tas:
13.5.1. Nav izpildījis LKF normatīvo dokumentu par audzētavām prasības;
13.5.2. Izdarījis Nolikuma 13.3. un 13.4.apakšpunktā minētos pārkāpumus;
13.5.3. Nav ievērojis Nolikuma prasības.

14. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

Nolikums stājas spēkā 2014.gada 16.martā.

Pieņemts Kluba 2011.gada 13.februāra biedru sapulcē, protokols Nr.1, grozījumi izdarīti − 2012.gada 25.marta biedru sapulcē, protokols Nr.1 un 2014.gada 16.marta biedru sapulcē, protokols Nr.1.

(c) Talsu kinoloģiskais klubs - Visas tiesības saglabātas 2017